Es neesmu reliģiozs cilvēks. Man nav Jēzus, man nav Muhameda, man nav citu praviešu. Mans Dievs ir mana brīvība, spēks, ticība sev un pasaulei. Manī nav naida kā tāda. Mana dzīve ir bijusi un būs raiba, bet turpinu darīt to kam es ticu. Ticībai sev ir spēks.
Es smejos redzot reliģiskos fanātiķus. Man nav nekas ne pret konfesijām, ne pret valodām, ne pret rasēm. Bet manī rodas kāre pretoties ar visiem iespējamajiem līdzekļiem – sarkasmu, ironiju, nelietībām, kad jūtu uzspiešanu. Man ir problēmas? Man nospļauties!
Šodien bija pēcstundu pasēdēšanas pie direktores,un reāli sapratu,ka man bāž viršu tādu sviestu ausīs kā nekad.!! Man saka,ka man draugu klasē,jo visi novēršas no manīm, es saku,man nevajag tos draugus, man ir citi,bet tie apgalvo,ka man nav neviena,un ienaidnieks es esmu pats sev.
Tiešām vienalga,ko runā,jo viņi nav man līdzās dienu dienā,un nezin kāda ir tagadējā situācija.!!
-bet līdz 15.03. jāizdara tā,lai viņiem visiem būtu stienis,un tāds pamatīgs,un tad es uzreiz būšu viņu labākais,un arī tad man parādīsies draugi,pēc viņu viedokļa.!
-Kā saka,man vienalga,vai nokļūšu ellē,jo tur vairāk paziņu.!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru