ಪ್ಲೇಸ್ ಅಂಡರ್ ದಿ ಸ್ಕಿ !!!

Lidz,es mainiju savu dzivesvietu,nekas vairs nav ta ka agrak. Ielas liekas tukshas palikushas,majas valda miers,telefona kontakti vairs nemedz zvaniit,vairs no riitiem nav prieks,ka atkal redzeshu tas pashas seja.cilveeks ko mileju,vairs nav tik 2kvartalu attalumaa,bet gan paris tukstots metru taluma.. Nekas nav ta ka agrak... un es to nozheloju no sirds..

BOMŽATŅIKS

2.04 - 3.04
nakts pavadīta kautuvē.
Nedomāju,ka spēšu tur vsp būt ilgāk par 5min,bet redz...

ELĪZA-JĒGA

MAN NAV VIENALGA,KA TEV SĀP,JO MAN IR TĀ PATI NEMIERĪGĀ SAJŪTA IEKŠĀ,KA ESMU ATKAL IDIOTS,KA NEESMU AR TEVI UN SĀPINU,VIENkĀRŠO VAR TEIKT NEKO NEDAROT* .^^VISSS TĀ BIJA PĒDĒJĀ REIZE,KAD ES TEV IR JĀRAIZĒJAS PAR MANI,UN LŪDZU NERAUDZI,NEUZTRAUCIES,NEKO NEDARI,VIENKĀRŠI ZINI,KA TEV IR LIELISKS DŽEKS,kas spēj pateikt NĒ citiem,jo viņam ir daudz svarīgāka lieta pasaulē - ELĪZA BRIEDE -skaistākā,gudrākā,dīvainākā,un pati pati svētība priekš manis.
DAUDZI man ir teikuši,lai es tevi pametu tikai dēļ tā,ka esmu tākā ierobežots un nevaru darīt ko sliktu,bet es pasaku,ka viņa ir par labu,lai kko tādu zaudētu* .VISS MAZULĪT.* , MAN DZĪVĒ IR TIKAI TRĪS LIETAS -TU,MĀCĪBAS,UN ĢIMINE.Par cigaretēm pohuj.ZĀLE-Nesaprotu,pats jēgu vsp kko tādu kurīt.!!!

CEĻOS KRĪTU TEVI,MANA DIEVIETE*... ES NEZINU VAI PALIKTU DZĪVU,JA TU MAN KĀDREIZ PATEIKTU VĀRDUS : '' Leon,mums ir jāšķirās.!! Jā škiramies,tad es šķiros no dzīves,jo tu bez dzīves,nav nekas*U >^^^

VĒLREIZ LŪDUZ PIEDOD PAR VISĀM REIZĒM>UN ZINI.KA TU TAGAD ESI KOPĀ AR SITU LĒONU.KURŠ ZIN,KO DARA,NAV CIRVIS,UN BALTĀS TABLETĪTES VIŅAM ACĪS PAT NERĀDĀS***
LŪDZU MAZULĪT,TAGAD PIEŅEM LIELĀKO BUČU UZ ZEMEs.***

sad world - not from me.! /sun/^

dzīve ir skaista.līdz neparādās dubļi.



p.s. labi,ka manas acis nerāda dubļus,un tapēc,man nav iespējas skumt.viss liekas tik brīnišķīgs un skaits.! Ļoti patīikk viss,kas notiek.pat sliktais,jo tur vienmēr atradīsies,kas labs.Un man patīk to meklēt.!! /sun/^


-vispār šitā adrese rēali sūkā. ;// bet man vienalga,jo tas nav piespiedu darbs te kko raxtīt.!

/redzat.,atkal kkas labs/^

Dzīvoju sev.!

Es neesmu reliģiozs cilvēks. Man nav Jēzus, man nav Muhameda, man nav citu praviešu. Mans Dievs ir mana brīvība, spēks, ticība sev un pasaulei. Manī nav naida kā tāda. Mana dzīve ir bijusi un būs raiba, bet turpinu darīt to kam es ticu. Ticībai sev ir spēks.

Es smejos redzot reliģiskos fanātiķus. Man nav nekas ne pret konfesijām, ne pret valodām, ne pret rasēm. Bet manī rodas kāre pretoties ar visiem iespējamajiem līdzekļiem – sarkasmu, ironiju, nelietībām, kad jūtu uzspiešanu. Man ir problēmas? Man nospļauties!

Šodien bija pēcstundu pasēdēšanas pie direktores,un reāli sapratu,ka man bāž viršu tādu sviestu ausīs kā nekad.!! Man saka,ka man draugu klasē,jo visi novēršas no manīm, es saku,man nevajag tos draugus, man ir citi,bet tie apgalvo,ka man nav neviena,un ienaidnieks es esmu pats sev.
Tiešām vienalga,ko runā,jo viņi nav man līdzās dienu dienā,un nezin kāda ir tagadējā situācija.!!

-bet līdz 15.03. jāizdara tā,lai viņiem visiem būtu stienis,un tāds pamatīgs,un tad es uzreiz būšu viņu labākais,un arī tad man parādīsies draugi,pēc viņu viedokļa.!

-Kā saka,man vienalga,vai nokļūšu ellē,jo tur vairāk paziņu.!

nemieri,pat pasakā var gadīties

Klusībā,zem segas guļot,rodas viens vienīgs jautājums,kapēc nevar aizmigt.?!
-Varbūt,tāpēc,ka iepriekš ir nogulētas 22h no vietas pēc superīgās pirts.?
-bet varbūt atbilde slēpjas pārdzīvojumos,par to,ko nevaru atcerēties,bet dziļi sirdī,man ir nežēlīgs kauns.!?
-Neskaidrību,pilna ir šī neskaidrā spēle zem liela vārda - DZĪVE...

nezināt kur doties priks

Écureuils, l'amour et le rire

Kārtējās pavadītās nedēļas nogales pirmās 2 dienas aizvadītas/diemžēl,jo šajās dienās,smaids uz sejas saglabājas 24h/diennaktī.Tas viss pateicoties viņai,viņām,un viņam.Protams,nav noslēpums,ka tā bija mana vienīgā un brīnišķīga Elīza,viņas māsa ar savām 4 vāverēm,viena cita meitene kuras vārdu atceros,bet atceros tikai to,ka cilvēks ir spējīgs vienā minutē-60 sekundēs,pateikt akdievs 60 reizes.! Tas ir gan smieklīgi,sākumā,bet godīgi,tas apnīk,ja aiz katra sīkuma,vārda,teiciena,soļa ir izdzirdams šis svētais teiciens..
-un jā vēl bija viņš - RādioCilvēks. /Reinis/
_________________________________

Tātad viss sākas ar to maģisko piektdienu,kad itkā likās ka cilvēki kā vienmēr ir tik pat vienādi kā citās dienās,un lielās cilvēku masas kā jūras viļņi vienmērīgi,bet steidzīgi,zinādami mērķi,joņoja uz priekšu...
-Pulkstenis 12.25,beidzot piektai stundai,kā normāls skolnieks devos mājas,uzpildīt vēderu ar ko garšīgu,un ar gaišām domām un savu bērnības albūmu devos uz Rušonu ielas pieturu,lai iesēdinātu savu pēcpusi autobusā zem Nr.31 un aizvizinātu sevi,līdz Dārziņiem,kur paejot no pieturas dažus simtus metrus,es sastopu savu laimi.[H]^
-Viņai nekādi plāni nav ieplānoti,un šķiet kā būs kārtējā pasēdēšana divatā visas dienas garumā,bet viss strauji mainījās,un gluži neticami,man šķiet,ka uz labo pusi...
-pulkstens 18.00 Atbrauca bars meiteņu,kas laikam tagad vairāk ir pazīstamas zem nosaukuma kā vāverītes kokā..
-atbrauca X un Y divi gados veci cilvēki,kuri uzturēja jautrību līdz pulkstens 3 naktī,spēlēdami akordeonu un dziedot visdažādākās latvju dziesmas... Jautrība bija ļoti augstu vilni uzsitusi,jo pēc izdzertā grādīgā dzēriena cilvēka prāts bieži vien aprobežojas,un tajā parādās varenība un spēja visus cilvēku skatienus pievērst tikai sev.Šobrīd runāju nevis par sevi,bet par gan Y cilvēku :D

/Sestdiena.Rīts.Mūzikas skola.Mājas.Dators.Īsziņa.Pietura.Nr.31.autobuss.Pietura.Mājas.Un tā meitene ar nemitīgiem AK DIEVS teicieniem,šo skaisto vārdu rindu uzlauž,jo to nevar visu paskaidrot vienā vai 2 vārdos. Tātad,biju kļuvis par 18o' grādiem laimīgāks,uzzinot,ka viņa dodas prom no mājas. /happy/
bet tad baudot mieru un harmoniju kopā ar miņčuku,atbrauca RādioCilvēks,jeb precizēšu Reinis Priedīts,vai arī tautā sauktais Roņu tēviņš [nezinu tieši kapēc,bet.. āaaj]^^
-Cilvēks ar fenomenālām prasmēm NEKLUSĒT,toties atzīšu,ka nebelžot arī galīgu sviestu.viņš sev līdzi bija paņēmis negaidīto bērnu šampūmu.. ōj šampanieti,nezinu jēgu,bet vienalga,....nu man vienalga,jo gribot negribot es nevaru dzert ko tādu, [Kuņģī nevēlamo lietu sarakstā,pēcoperācijas laikā]^
Tātad...Kapēc smieklu dienas.?!
-Tāpēc,ka aiz katra vārda varētu likt ilgus,elpu aizraujošus smieklus.
un par to vajadzētu pateikties visiem tiem,cilvēkiem no 29.01 - 30.01* /hug/^

-Jauku nakti,un slapjus sapņus,Jums novēl Jūsu,neķītrais un zaļās gaismas mantojušais Ļoņa* /

-buča,Elii^

Rutīna... ar inovāciju

Kārtējā rutīn'veidīgā diena tūlīt būs cauri,un es kā jau katru vakaru sēžu un bezcerīgi vēroju monitorā notiekošo.[kaut arī ja godīgi te nekas nenotiek]^
-Tātad ko gribēju pateikt,šodien bija ,iespējams, smieklīgākā un visvairāk reižu smaidu radošākā diena.! Itkā sākās viss kā parasti,bet,tomēr,negluži katru dienu es no rīta satiekos ar Kristu.Iespējams,tas pats notikums pārvērta visu dienu tik anomāli foršu.!/happy/
-Stundas pēc stundas,sēdēdams skolā,likās ka šī diezgan drūmā,sniegainā ceturtdiena būs pilnībā tāda pati kā citas,bet -NĒ.
-Tātad - 3 stunda bioloģija,skolotāja I.B ieminēja vienu vārdu,kas tiešām izmainija manu un vēl divu cilvēku garstāvokli.Un tas vārds bija,zaļumi...
-manā prātā kā mazas skudras pa galvu skriedamas,domas uzreiz pagriezās par 180' grādiem,ja ne pat par visiem 360'.
-pēc dažām minutēm, [ap 40] manā rokā bija kārtējie 4.00 Ls,kas pārtapa plastmas maisiņā,un herbu skopojumā zem nosaukuma Jungal.!
-Neaizejot uz angļu valodu,plaušas piepildījās ar kārtējiem dūmiem,kuri vēlāk riņķodami pa vēnām manu ķermeni atkal UN ATKAL ieņēmā savā valstībā.. /:D/^
-Nedomājot par sekām,ieejot skolā,pārģērboties sportam,bija dirsāa.. Ieej sportzālē,''sežam'vieta'' pārvērtās par pizģec.Un tad viss sākās./acis,kā buļļu matīties krūšgali sarkanas,un ķermenis nepakļaujas maniem rīkojumiem apstāties smieties,jeb pareizāk jau rēkt.!
-Dienas kūlminācijas punkts bija tieši TE.! -Matīss un Vaļera, Valdis un Elva,Es un Spiriņa,Skolotājs Vāve... ,fizikas skolotāja,mūzikas skolotāji,arī likās kā kosmiski zvēriņi,kas cenšas uzlauzt manu prātu un ielikt tur ko jaunu,bet viņiem nesanāca,jo viņu ārējais tēls bija par super lieliski apsmejamu,ka viņus neklausot es turpināju par tiem rēkt.
-skolas beigas.14.05.pēdējais zvans,ko dzirdu šodien.Ceļš mājup.Kārtējā cigarete,un kārtējais attejošais nekotrolējamais efekts,bija pavisam izzudis,un nebija vairs sameklējams.
-Kārtējā diena,bija pavisam parasta,un nevienam neinteresējoši tizla...
-bet atmiņas par šodien būs ilgi,jo varu derēt,rīttdien.... atceroties to ar prusaku un lielo,būs tik pat ... kā šodien...

-Jūsu,laikam jau biš zināmais L30Ns.!*

Mana Ulubele/

Cilvēkam var piederēt viss, taču tajā pašā laikā – nekas. Laime vien neslēpjas mantā, tādēļ jau cik gadu simtus atpakaļ cilvēks tika radīts ar sirdi, ar dvēseli. Lai izjustu pilnu emociju vilni, vajag sev apkārt cilvēkus, ko mīlēt un ienīst, cienīt un nievāt. Bieži vien mēs domājam cik labi būtu dzīvot kādā konkrētā vai arī mūsu fantāzijas iedomātā vietā, pelnīt daudz, vai turpretim ne pārāk daudz naudas, izveidot ģimeni un būt laimīgam. Iespējams daudziem tas ir izdevies, bet nekad nav tā, ka viss ir tā kā iecerēts. Tātad - nekad nebūs tā, ka mēs atradīsimies savā sapņu zemē, bez cilvēkiem, kas mūs pilnveidos un piepildīs mūsu ulubeli.

Ir jau arī tā, ka sapņu zeme ir kāda noteikta valsts vai pilsēta. Mēs iedomājamies cik labi vai pat ideāli būtu dzīvot ,piemēram, Parīzē. Skaisti, vai ne? Nē, man labāk patiktu Lasvegasā - tik daudz izklaides iespēju un dzīve kā miljardierim. Šīs sapņu zemes nav īstas, tikai tāpēc, ka tās ir skaistas un tās mums tādas liekas, tikai dēļ sava skaistuma vai citām iespējām. Tas ir kā mirkļa vilinājums izpausties tā, kā tas nav bijis ļauts līdz šim.

Domāju, ka mana ulubele ir pilna ar cilvēkiem no šīs realitātes, kurus es mīlu, un pat neciešu, jo bez naida nekad nebūs laimes.Ja laime sekotu viena pēc otras, mēs bieži vien aizmirstu, ka tā ir laime, un uzskatītu, ka tam tām tā jābūt.

Tomēr, es gribētu, lai manā sapņu zemē būtu liels, liels skapis ar plauktiem, un katrā plauktiņā stāvētu laime, ko paņemot, pēc 12 stundām laime beigtos, un nākošo laimi varētu paņemt tikai pēc dažām dienām.

Varbūt arī pat tagad esmu savā ulubelē, jo man apkārt ir cilvēki, kas rada mani laimīgu un ir daži, kas pacēluši mani tik augstu gaisā, spārnus vicinādami prieka mākoņos, kam ik pa laikam aizdomājoties, bail no turienes nokrist.

Neredzot neko.Dzīvojot sev,es atradu viņu /h/^

Diena kā diena. Ielas kā ielas. Ļaužu soļi tik skaļi kā pērkons negaisa laikā. Es stāvu šajā steigu virpulī un smaidu, taču viss, ko es redzu, ir bezgalīgs tukšums ļaužu sejās. Nav neviena, kas atskatās. Es stāvu visam pa vidu kā saplēsta cerība. Pat kliedzot mani neviens nesadzird, pat lecot mani nepamana. Skumji! Vienaldzīgie acu skatieni kā liels okeāna vilnis cenšas mani nogāzt no kājām, taču man jābūt stipram.Kāds es arī cenšos būt.Es aizklāju seju ar rokām. Viss griežas. Vai kāds to redz? Nē! Visiem ir vienalga. Šeit ir tikai tukšums. Es griežos, griežos un griežos, līdz sajūk debesis ar zemi, un nonāku vietā, kur var sajust savādu mieru. Cilvēki nekur nesteidzas. Visi ir mierīgi un smaidoši, un katra acīs ir savāds mirdzums. Viņi nepazīst tādu rūgtumu kā sāpes un naids, tie spēj tikai mīlēt. Katram no šiem cilvēkiem ir pa vienam spārnam un pa vienai kvēlojošai sirdij plaukstās. Tie staigā lēni, lai nepalaistu garām to brīdi, kad kāds kādam pados roku, lai spētu kopā pacelties debesīs, aizlidot un par eņģeļiem pārvērsties. Un nu es beidzot,starp tiem esmu izvirzījies tālāk,un ilgi stāvot ar izplestām rokām,gaidot,kad man mana sirds vairs nebūs viena,un divi spārni spēs pacelt mani gaisā,esmu sagaidījis..Pāldies,Tev Elii,par to ka spēj mani pacelt tik augstu,ka man kļūst bail krist.!,./h/^^

Sākums.

Jā-zinu,es Te varbūt esmu jauniņais,vai arī kā Jūs te tādus saucas.Tātad ,nolēmu sāk rakstīt tikai tāpēc,ka citur [laikam,nezinu] nevar tik viegli izteikties,lai pēctam saņemtu kādas normālas atbildes,vai komentārus [vēl nezinu,kas te ir]^ Nepatīk piemēram dr.lv ir tik daudz nicinošu un citu necienošu cilvēku,kas tik meklē,kādu dienasgrāmatas ieraxtu,kas saistās ar kādu no dzīves problēmām,vai vienkārši kādu dziļu pārdomu par vienalga jebko.!! Kā vienmēr,atkal un ATKAL belžu kārtējo stūlbību...bet zinat,man vismaz vieglāk paliek,neizskaidrojama parādība,kas varbūt mājojas tikai manī,varbūt,arī viss te rakstītais ir kāds ļaunais gars,kas dzīvojas mani un tas novērojams,kā liekvārdība manī,ko izliekot melns uz balta,man paliek vieglāk [kā akmens no pleciem novēļās.]^

-Tātad,zinu,ka daudzi mani nesaprot,un neizprot manu dzīves veidu,bet ticiet vai nē,bet man gluži vienalga,jo ticu,ka kaut mazākā daļa Jūsu sirds sāk pukstēt straujāk,jo tai gribēsies kārtējo reizi pārlasīt,un saprast,manis netik dziļo domu,tik dziļā [priekš Jums] rakstā un vārdu izlikumā.

-Ok.Pabeigšu nākamajā rakstā,jo negribu,lai pazūd intriga un visu izlikt vienā.
-sōo.laikam jauku,vakaru...Pāldies,tiem,kas lasa,un jā... kr4 yō* ^^